Alopēcija ir vispārīgs termins stāvokļiem, ko raksturo matu izkrišana, kas var skart galvas ādu, seju vai ķermeni. Tā nav lipīga, lai gan dažkārt var būt arī kāda cita veselības stāvokļa pazīme.
Ir vairākas alopēcijas formas, katrai ar atšķirīgiem cēloņiem un raksturu.
🔸Androgēnā alopēcija ir visizplatītākā un saistīta ar ģenētiku un hormoniem.
🔸Alopecia areata ir autoimūna slimība, kurā organisms uzbrūk saviem matu folikuliem, izraisot plankumainu matu izkrišanu.
🔸Rētojošās alopēcijas noved pie pastāvīga matu zuduma, jo iekaisums bojā matu folikulus. Rētojošā alopēcija ir matu izkrišanas veids, kurā iekaisums neatgriezeniski bojā matu folikulus, izraisot pastāvīgu matu zudumu. Galvenie tipi ir Lichen Planopilaris, Frontal Fibrosing Alopecia, Central Centrifugal Cicatricial Alopecia, Discoid Lupus Erythematosus un Folliculitis Decalvans. Agrīna diagnostika un ārstēšana ir ļoti svarīga, jo bojātie folikuli vairs neataug, un savlaicīga iejaukšanās var palīdzēt saglabāt atlikušo matu veselību.
🔸Citas formas ietver telogēno effluvium, kas parasti ir pagaidu matu izkrišana, ko izraisa stress, slimība vai hormonālas izmaiņas.
🔸Traction alopēcija ir matu izkrišanas veids, ko izraisa ilgstoša vai atkārtota spiediena ietekme uz matu folikuliem, bieži vien no ciešām frizūrām – piemēram, bizēm, zirgastēm vai matu pieaudzēšanas. Parasti tā ietekmē matu līniju un visvairāk sprieguma pakļautās zonas. Agrīnā stadijā matu izkrišana bieži ir atgriežama, ja tiek pārtraukta spiediena ietekme un folikuli nav neatgriezeniski bojāti. Tomēr hroniskos vai smagos gadījumos var rasties pastāvīgs matu zudums. Profilakse, saudzīga matu kopšana un izvairīšanās no pārmērīgi ciešu frizūru nēsāšana ir galvenie veidi, kā saglabāt matu veselību.
Dažas alopēcijas formas var būt saistītas ar ģenētiskiem, dzīvesveida vai vides faktoriem, kā arī psiholoģiskiem stāvokļiem, kas veicina matu izkrišanu. Daudzu alopēcijas veidu ārstēšana ir līdzīga un var ietvert gan iekšķīgi lietojamus medikamentus, gan lokālas terapijas. Dažos gadījumos nepieciešamas arī uzvedības izmaiņas, lai atjaunotu matu augšanu.
Izpratne par konkrēto alopēcijas veidu ir būtiska, lai izvēlētos piemērotāko ārstēšanas un atbalsta pieeju.
Alopēcijas veidi un sastopamība
📖Citi matu izkrišanas cēloņi
- 🔸Vecuma ietekme – daudzi matu folikuli ar gadiem pārstāj ražot matus.
- 🔸Vēža ārstēšana – gan starojums, gan ķīmijterapija var izraisīt matu izkrišanu, bieži vien pagaidu.
- 🔸Matu kopšanas līdzekļi – daži produkti un frizūras var bojāt matu folikulus.
- 🔸Hormonāls līdzsvara traucējums – biežāk sastopams sievietēm, īpaši ar policistisko olnīcu sindromu.
- 🔸Galvas ādas infekcija – galvas ādas iekaisums var izraisīt pagaidu matu izkrišanu un sarkanas, zvīņainas zonas.
- 🔸Stress – gan fizisks, gan emocionāls stress var veicināt matu izkrišanu, kas bieži apstājas, kad stress mazinās.
- 🔸Vairogdziedzera slimības – retināšanās un matu izkrišana ir bieži simptomi, kurus var uzlabot ar efektīvu ārstēšanu.